Steika nākotne !

Steiks patiešām ir visnotaļ kaprīzs ēdiens, jau sākot no pirmās fāzes – atbilstoša vecuma un brieduma pakāpes gaļas izvēlēšanās, turpinot ar piemērota biezuma šķēles sarūpēšanu un beidzot ar vairākām gatavības pakāpēm, kuru sasniegšanai jāievēro visnotaļ stingri nosacījumi. www.steakhouse.lv

Viena kategorija steika cienītāju apgalvo, ka viņus neinteresē pirmās divas fāzes, vienīgi trešā – gatavība nokļūt uz šķīvja un pēc tam mutē. Šī nostāja zināmā mērā atbrīvo no atbildības – aizej uz restorānu un pasūti, ko vēlies.

Savukārt otra kategorija rauc degunu par šādu vienkāršotu nostāju un uzsver, ka īsts gardēdis zina steika ābeci no a līdz z, un līdz ar to uzņemas atbildību par rezultātu, respektīvi, baudu.

Steikus mēdz gatavot no dažādu lopiņu gaļas, taču restorānu ēdienkartēs ar vienu vārdu „steiks” parasti saprot liellopa gaļas izstrādājumu. Ja tomēr šī gaļas šķēle ir cēlusies no citas sugas lopa, tad tas arī tiek skaidri un gaiši pasacīts: vistas steiks, brieža steiks, laša steiks. Jāpiebilst gan, ka ar šo pēdējo apzīmējumu šur tur var iznākt pamatīgs pārpratums, jo, piemēram, lielā daļā Vācijas restorānu (un ne tikai) šādi apzīmē liellopa steiku, kas izcepts tādā stadijā, ka krāsa atgādina laša gaļu.

Cūkas un teļa steiki lielākoties tiek labi izcepti, toties jērgaļas steiks vislabāk garšo, ja šķēles iekšpuse palikusi mazliet sārta. Lai izceptu labu liellopa steiku, pannai jābūt ļoti karstai, lai gaļas poras ātri aizvērtos un gaļa būtu sulīga.

Zinātāji steikus pēc gatavības pakāpes iedala piecās kategorijās:

”Well done” jeb caurcepts steiks -

2 cm biezs, apmēram 200 g smags steika gabals tiek cepts uz vidējas uguns 5 minūtes no katras puses. Kad gaļas virpusē parādās mazas šķidruma pērlītes, šķēle ir jāapgriež otrādi.

"Medium" jeb pussārts steiks -

to cep 4 minūtes no katras puses. Ārpusē tas kļūst brūns, bet iekšpusē ir palikusi šaura sārta josla.

”Rare medium” jeb sārtais steiks -

tā iekšpusē ir plata, sārta josla. Šādu steiku cep 3 minūtes no katras puses.

”Rare” jeb asiņains steiks -

tādu iegūst, ja uz straujas uguns cep 2 minūtes no katras puses. Steika ārpuse kļūst brūna un kraukšķīga, bet iekšpusē gaļa ir sārta un pusjēla.

"Raw” jeb jēlais steiks -

to uz straujas uguns cep tikai 1 minūti no katras puses. Šāds steiks no ārpuses ir glīti brūns, bet iekšā – jēls.

Speciālisti uzskata, ka vislabāko steiku var iegūt no gotiņām un viņu radiniekiem, kas mīt Francijas dienvidos un kuru lieliskās gaļas īpašības rakstiski ir fiksētas jau 1773.gadā. Viņu gaļa ir aromātiska un maiga, bet pēc pagatavošanas – sulīga.

Lai iznāktu labs steiks (ar tā gatavošanu parasti nodarbojas steiku cienītāji, kas sevi pieskaita otrajai kategorijai), nevajag iegādāties koši sārtu gaļu, lai cik labi tā arī izskatītos. Tā vienkārši būs pārāk svaiga un pannā ātri vien sarausies čokurā.

Gaļa jāsagriež vienāda biezuma šķēlēs – vismaz 3-4 cm, bet īstenie steika mīļotāji apgalvo, ka šķēles nedrīkst būt plānākas par 5 cm.

Cepšanai ir piemērotas smagas čuguna pannas vai profesionālas tērauda pannas. Ar teflona pannām nekas labs nesanāks. Pannas dibenam jābūt pēc iespējas līdzenam, lai tas vienmērīgi sakarstu.

Steika cepšanai ir piemērotas taukvielas, kurās nav ūdens, piemēram, labas kvalitātes augu tauki, augu eļļas, taču ne sviests vai margarīns, jo tas satur daudz ūdens un lielā karstumā sprakšķ un piedeg.

Ir vairākas metodes, kā izcept steiku:

Īstenie „steikisti” necieš nekādas blakus garšas, tāpēc cep steiku neitrālā eļļā, turklāt pēc iespējas mazākā daudzumā.

Otra iespēja ir „sviestainā” metode. Papildus klasiskajai cepšanas metodei tiek izmantots sviests – pannā ieliek arī lielu sviesta gabalu. Ir tādi steika cienītāji, kuri ārkārtīgi jūsmo par šo garšu.

Trešā iespēja – apcepšanas un izcepšanas kombinācija. To izmanto galvenokārt cepot lielus steikus. Vispirms tos apcep uz plīts, bet pēc tam izcep gatavus – cepeškrāsnī.

Ideja interesantam marinētajam steikam:

Steika šķēles marinē maisījumā, ko pagatavo no sāls, pipariem un citām garšvielām, bet eļļas vietā marinādei pievieno tekilu. Vēlams gaļu marinēt vismaz 10 – 12 stundas.

Lasīt vairāk »

Pavāri piedāvā idejas tapu ballītei

Tapas ir dažādu veidu uzkodas, kanapē vai tā saucamās pirkstiņuzkodas, kuras var tikt servētas gan aukstas (kā, piemēram, olīvas vai siers), gan arī karstas. Tapas var būt praktiski jebkas, sākot ar vienkāršu tunča gabaliņu, kokteiļu sīpolu un olīvu, kas uzdurti uz kociņa, līdz pat tādiem gastronomijas meistardarbiem, kā grilētas jūras ķemmītes, ietītas šķiņķī un pasniegtas ar mērci. Pašā Spānijā tapu izpildījums un tas, kas tieši tiek izprasts ar vārdu „tapas”, var variēt pat no pilsētas uz pilsētu.

Par to, kā tieši radušās tapas, ir vairāki stāsti un leģendas, tomēr pamata ideja visiem ir viena – sākotnēji tapas tika pasniegtas pie saldiem dzērieniem, piemēram, vīna vai šerija, pavisam praktisku iemeslu dēļ - tās tika liktas uz glāzēm, lai pasargātu saldos un gardos dzērienus no mušām. Tapas pildīja sava veida glāzes vāciņa funkciju, mirkļos, kad laiks tika veltīts sarunām, nevis dzēriena baudīšanai. Arī pats vārds „tapas” ir atvasināts no spāņu vārda „tapar”, kas tulkojumā nozīmē „nosegt”.

Spānijā tiek uzskatīts, ka tapas ir izcils ēdiens sarunu veicināšanai, tāpēc tās pie vīna vai alus glāzes tiek pasniegtas visos bāros, mājas ballītēs, kā arī cita veida sanākšanās. Tā kā tapas ir nelielas, to ēšana ir ļoti ērta, jo nav jādomā par ēdiena griešanu un ēšanas procesu kopumā, kā rezultātā cilvēks var vairāk fokusēties uz vakara sarunu biedriem. 

 

Lai savā mājas ballītē varētu pārsteigt viesus ar gardām tapām, vīna un tapu bāra "D’vine" pavāri Līga Podkaļuka un Victor Manuel Barajas Garcia, kurš ir no Meksikas, - valsts, kurā arī pastāv tapu kultūra, piedāvā vairākas vienkāršas receptes, kas labi saderēs ar glāzi vīna. Visas Spānijai raksturīgās sastāvdaļas, kas iekļautas receptēs, iespējams iegādāties jebkurā Latvijas lielveikalā.

Pildītas ceptas sēnes

Sastāvdaļas:
Šampinjoni – 10 gab
Monchego siers – 0.05 kg
Serrano šķiņķis – 0.05 kg
Pētersīļi – 10 gr

Pagatavošana:
Sasmalcina Serrano šķiņķi, sarīvē Monchego sieru, pievieno sasmalcinātus zaļumus. Šampinjoniem izgrebj kātiņus un mīkstumu. Piepilda ar Serrano šķiņķa pildījumu. Cep cepeškrāsnī 5 – 7 minūtes, 180 C temperatūrā. Pasniedz karstas.

Lasīt vairāk »